Kāpēc griķu un viršu medus ir tik cimperlīgi?

Ir medus, par kuru biškopis pavasarī var diezgan droši cerēt: “Ja laikapstākļi būs labi, kaut kam vajadzētu sanākt.”

Un tad ir griķu un viršu medus. Ar tiem teikums drīzāk skan: “Nu... redzēsim.” 😄

Var būt pilns lauks ar ziediem. Var būt stipras bišu saimes. Var būt pieredzējis biškopis. Bet medus raža tik un tā nav garantēta. Kāpēc?

Cimperlīgais Nr. 1 - griķu medus

Griķu lauks zied, bites ir blakus – šķiet, kas gan vēl vajadzīgs? Izrādās – diezgan daudz.

Griķu nektāra izdale ir ļoti atkarīga no temperatūras un mitruma. Labvēlīgos apstākļos griķi var dot bitēm bagātīgu ienesumu, bet, mainoties laikapstākļiem, nektāra izdale var būt daudz vājāka. Turklāt griķi nektāru visintensīvāk var izdalīt noteiktā diennakts laikā. Tāpēc ziedošs griķu lauks pats par sevi vēl nav apsolījums par pilnām medus telpām.

Biškopis skatās uz lauku. Skatās uz bitēm. Skatās laika prognozi. Un tad vēlreiz laika prognozi, cerot, ka pa piecām minūtēm tā būs kļuvusi labāka. 😄

Kāpēc bites dažreiz griķus ignorē?

Bites nav lojālas vienam laukam tikai tāpēc, ka biškopis viņas tur aizvedis. Tās meklē izdevīgāko barības avotu. Ja tuvumā kāds cits augs konkrētajā brīdī piedāvā vairāk vai vieglāk pieejamu nektāru, bites var izvēlēties tieši to. Tāpēc arī griķu medus raža var būt ļoti atšķirīga no gada uz gadu.

Cimperlīgais Nr. 2 – viršu medus

Ar viršiem stāsts kļūst vēl interesantāks. Virši zied vasaras beigās, kad lielākā daļa pārējo nozīmīgo nektāraugu jau savu darbu ir beigusi. Tas izklausās ideāli. Bet arī viršu nektāra izdalei nepieciešami piemēroti apstākļi. Laikapstākļi, mitrums, temperatūra, konkrētās vietas īpatnības un saimes spēks var būtiski ietekmēt rezultātu.

Un ir vēl kāda lieta. Pat tad, kad bites viršu medu ir sanesušas, biškopja piedzīvojumi tikai sākas. Viršu medum ir ļoti savdabīga želejveidīga konsistence, tāpēc to no šūnām iegūt nav tik vienkārši kā parasto ziedu medu. Ielikt rāmi medussviedē un nospiest pogu? Būtu jau jauki…

Viršu medus iegūšanai nepieciešama īpaša pieeja un papildu darbs. Par to gan sīkāk pastāstīsim nākamajā rakstā.

Tāpēc tie arī ir “cimperlīgie”

Griķu un viršu medus nav īpaši tikai savas garšas dēļ. Īpašs ir arī ceļš līdz burciņai.

Griķiem vajag īsto nektāra izdales brīdi, piemērotus laikapstākļus un bites, kuras izvēlas tieši tos. Viršiem vajadzīgi piemēroti apstākļi, stipras saimes un pēc tam vēl īpaša pacietība, lai medu vispār dabūtu ārā no šūnām.

Un dažreiz vari izdarīt visu pareizi, bet daba saka: “Šogad, nē.”

Varbūt tieši tāpēc biškopji par labu griķu vai viršu medus ražu priecājas mazliet vairāk nekā par parastu medus telpu. Jo zina, cik daudz apstākļu bija jāsakrīt, lai tā vispār rastos.

🐝 Nākamajā rakstā

Ar viršu medu mūsu stāsts vēl tikai sākas.

Kā to dabūt ārā no šūnām? Ar ko viršu medus atšķiras no cita medus? Kādi virši Latvijā aug, un kas biškopim jāņem vērā, vedot bites uz viršiem?

Septembra otrajā stāstā iesim jau pavisam praktiski viršu medus ievākšanas aizkulisēs.

Un oktobrī pienāks kārta otram cimperlīgajam kungam – griķu medum. Tad gan skatīsimies uz to no medus ēdāja puses: ar ko tas atšķiras, un kāpēc tā tumšā, izteiksmīgā burciņa ir tik interesanta. 🐝🍯